Rūgtais prieks

Pēdējā mācību stunda šodien bija fizkultūra. Tā kā laukā sniga, skolotājs nolēma noturēt stundu telpās. Viņš savāca bērnus un jautāja: “Ko jūs teiktu, ja mēs šodien spēlētu spēles klasē?” Bērni labprāt piekrita.

Skolotājs izskaidroja spēli un izvēlējās trīs skolēnus, viens no kuriem bija arī Anass. Divi citi skolēni bija Usmāns un Jāsirs. Vispirms Jāsirs izgāja no klases, kamēr citi skolēni kaut ko klasē paslēpa. Kad manta bija noslēpta, viņi pasauca Jāsiru atpakaļ klasē. Viņš staigāja apkārt pa klasi, uzdodot jautājumus, lai atrastu noslēpto mantu. Kad viņš tuvojās mantai, citi skolēni sāka sist plaukstas. Beidzot viņš to atrada.

Nākamam kārta meklēt bija Usmānam, taču viņš nevarēja atrast noslēpto mantu. Tad no klases laukā izgāja Anass. Atgriežoties klasē, viņš ļoti ātri un veiksmīgi atrada noslēpto mantu un visbeidzot kļuva par uzvarētāju. Skolotājs viņu apsveica ar uzvaru, taču Anass nebija priecīgs, jo bija izdarījis kaut ko sliktu – izejot no klases, viņš bija pa spraudziņu skatījies, kā viņa draugi noslēpj mantu. Sirdsapziņas mocīts, Anass drīzi vien pateica patiesību. Tagad Jāsirs kļuva par īsto spēles uzvarētāju.

Pēc notikušā, skolotājs bērniem atgādināja: “Pravietis Muhammads (s) teica: “Mums jādod ikvienam to, uz ko viņam ir tiesības” un tu, Anass, šodien to izdarīji, par ko es tevi gribu uzslavēt.”

hadīss

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s