Hūds un ād tauta

wind-300x168Pravieša Nūha sekotāji, kas paglābās no plūdiem, bija labi ļaudis. Taču daudzus gadus vēlāk viņu bērni un mazbērni aizmirsa, ko vecāki viņiem bija mācījuši. Šie ļaudis bija gari augumā, gaiši un ar labu miesas uzbūvi – viņus sauca par ād tautu. Viņi uzcēla skaistas mājas un pilsētas. Taču jau atkal viņi pievērsās akmens elku pielūgsmei. Tāpēc Dievs sūtīja vēl vienu pravieti – Hūdu, lai viņš atgādinātu ād tautai par Viņa vēsti.

Hūds teica saviem ļaudīm (ād tautai): „Es esmu Dieva vēstnesis. Viņš sūtīja mani, lai es jums pateiktu, ka jūs vairs neesat labi, un atgādinātu jums par to, kā pravieša Nūha (Noasa) laikā, Dievs sodīja ļaudis, iznīcinot tos, kas Viņam neticēja.”

Taču ād tauta atteicās paklausīt Hūda padomam. Viņi bija dusmīgi uz Hūdu un teica: „Vai tu gribi, lai mēs aizmetam prom mūsu akmens dievus, kurus ir pielūguši mūsu tēvi un tēvu tēvi? Nē, Hūd, mēs nekad nedarīsim tā, kā tu saki. Nebaidi mūs ar Dieva sodu. Ja mēs Viņu nepielūdzam, tad ļauj, lai Viņš mūs soda.”

Hūds teica: „Dieva azābs nav tālu prom. Gaidiet to, un es gaidīšu kopā ar jums.”

Drīz viņu zemi piemeklēja nepieredzēts sausums. Lietus nelija, un raža padevās pavisam niecīga. Hūds tad teica saviem ļaudīm: „Mana tauta, lūdziet Dievam piedošanu. Viņš dod jums lietu, dārzus un ražu. Meklējiet Dieva piedošanu, un Viņš dos jums bagātības. Dievs var darīt itin visu.”

„Tu vari teikt, ko gribi, Hūd, bet mēs darīsim tā, kā ir darījuši mūsu tēvi,” atbildēja ād tauta.

Hūds teica viņiem bijāt vienu vienīgo Dievu, Kurš svēta viņus ne tikai ar bērniem, bet arī ar mājlopiem, no kuriem viņi iegūst pienu, gaļu un daudz citu vērtīgu lietu.”

Bet ād ļaudis atbildēja: „Kurš gan var būt stiprāks par mums?” Viņi tā teica, jo neapzinājās Dieva varenību.

Visbeidzot Dievu sadusmoja viņu nepaklausība. Viņš uzsūtīja ād ļaudīm ļoti, ļoti stipru vēju, kas pūta astoņas dienas un septiņas naktis. Šis vējš noslaucīja no zemes virsas visas viņu skaistās pilsētas un līdz ar tām arī viņus pašus. Vējš bija tik stiprs, ka viss, kas stājās tā ceļā, tika aizpūsts prom kā putekļi. Ād tauta un viņu brīnišķīgās mājas pazuda no zemes virsas, it kā nekad tur nebūtu bijušas.

—————————————

Avots: Zajeda Zaidi, “Stories from the Quran”, Oxford University Press, 2008.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s